Tūrisms Latvijā: kas tad visbiežāk iegriežas mūsu Latvijā?

Šajā rakstā skaidrosim un atklāsim skaļākās un aktuālākās tūrisma tendences Latvijā un Meksikā. Tad nu – sākam!

1

Tūrisms zaudē savu augsto reputāciju

Jebkuram, kurš devies tālākā ceļojumā, ir nākusi apgaismība, ka izklaides industrija ar tūrisma industriju draudzējas kā cimds ar roku. Ja atskatamies pāris gadu atpakaļ, tad tūrisma galvenais mērķis bija relaksācija un atpūta. Izraušanās no ikdienas un laiska gozēšanās saulītē vai klaiņošana kādā vēsturiskā pilsētā. Tad nu, tendences ir krasi mainījušās, un šo relaksēšanos un aizbēgšanu no ikdienas rutīnas nomaina – ikdienas rutīna. Skan jocīgi un nevietā, bet tā tas tomēr ir. Šobrīd ir vērojams, ka mūsdienu motivāciju ceļot veido korporatīvais tūrisms (ja šis vispār var motivēt). Korporatīvā tūrisma galvenais mērķis ir darbs, biznes un konferences.

Protams, lielāko daļu no tūrisma sektora vēljoprojām veido atpūtas braucieni. Nokomplektēti autobusi un viesnīcu numuriņi, padara šāda veida ceļošanas daudz lētākas. Un tā vien šķiet, ka tūrisma aģentūras (it īpaši Latvijā) atgūst savu reputāciju, arvien vairāk cilvēkiem izvēloties to servisus. Mēs tūrismu vairs nevaram uzskatīt par luksusa preci – tas vairāk kalpo par brīvā laika pavadīšanas veidu. Vēljovairāk, daļai indivīdu lidojumi vairākas reizes mēnesī jau kļuvuši par rutīnu un dzīvesstilu. Samazinoties transporta izmaksām un pieaugot ceļošanas veidiem, ceļotājiem nu ir pieejams daudz plašāks izvēļu klāsts ar galamērķiem.

Cilvēki turpina izvēlēties pārbaudītas vērtības

Cilvēki uzticas pārbaudītām vērtībām. Un tūrisma sektors nebūt nav izņēmums. Pēdējos piecpadsmit gadus nemainīgi par apmeklētākajiem galamērķiem cilvēki izvēlas Franciju, Grieķiju un Spāniju. Pat mūsdienu terorisma draudi neietekmē tūrisma pieplūdumu Eiropā. Ja runājam par Franciju, kur terora draudu līmenis ir īpaši augsts, vēljoprojām gadu no gada uz Franciju dodas vairāk kā 45 miljoni turistu no visas pasaules.

Jāteic, ka redzamākās izmaiņas ir notikušas ceļotāju vecumos. Vecums, kurā cilvēki sāk ceļot ar ģimenēm vai individuāli, kļust arvien agrāks.

Vācu pensionāri – galvenie tūristi Latvijā

It īpaši vasaras mēnešos, vecāka gada gājuma cilvēki manāmi ar nokrautiem velosipēdiem un kartēm. Dažkārt medijos varam lasīt, ka Latviju tūristi izvēlas par gastronomiskā tūrisma galamērķi. Taču realitāte un skaitļi ziņo pavisam ko citu. Lielākoties tūristi uz Latviju dodas tranzītā vai, lai apskatītu Rīgu un Jūrmalu. Pavisam droši varam teikt, ka Rīga ir Latvijas tūrisma centrs. Ne-informētība un vāja reklāma ir galvenās Latvijas tūrisma problēmas. Cilvēkiem nav ne jausmas, kādi unikāli apskates objekti atrodas ārpus Rīgas un pieminētās Jūrmalas.

Jāteic, ka Vācu pensionāriem esot galvenajiem tūristiem Latvijā, ir tikai pozitīvs aspekts. Visiem zināms, ka pensijas Vācija ir visnotaļ augstas, tāpēc arī šie tūristi nebaidās tērēt naudu un pabūt nedaudz ilgāk Latvijā, kā tas ir tipiski citiem tūristiem. Vēljovairāk – šādiem tūristiem interesē ne tikai Rīga un tās apkārtne, bet arī citas Latvijas pilsētas, kā piemēram Ventspils, Liepāja un Latgales reģions.

Latvijas tūristi ir diezgan kūtri

Diemžēl, Latviešu tūristi ir aizspriedumu pilni par ceļošanu. Izveidojušies stereotipi demotivē latviešu tūristus izraudzīties galamērķus, uz kuriem parasti netiek piedāvāti tieši lidojumi. Tipiskajam latviešu ceļotājam patīk saņemt visu uz paplātes un apskatīt jau gatavus un izplānotus ceļojumu maršrutus. Uz doto brīdi, 2016.gadā, Latvijā bija aptuveni 250 dažādas ceļojuma un tūrisma aģentūras. Un skatoties Latvijas mērogā – uz mūsu mazo valstiņu, šis skaitlis ir patiešām ievērojams. Ja pieminam šīs tūrisma aģentūras, tad vērts būtu piebilst, ka ārkārtīgi svarīga ir sadarbība starp šīm aģentūrām. Ja kāda no aģentūrām nespēj piedāvāt saviem klientiem tādu ceļojumu, kādu tie vēlas, veselīga prakse būtu ietiekt viņiem citu ceļojuma aģentūru, kura spētu apmierināt konkrēto klientu prasības. Pretēji šim, Latvijas praksē vērojamas cīņas starp šīm kompānijām.

Paldies par raksta informāciju MC!